Zelta fazāns

Zelta fazāns ir neliels putns. Putni ligzdo un uzturas bambusa mežos, kuri aug zemos kalnos. Paradums turēties nelielos baros. Bieži barojas uz laukiem, kuros salasa pēc ražas novākšanas izkritušos graudus. Sākoties ligzdošanas sezonai, bari izklīst, un tēviņi sāk konkurēt savā starpā. Šajā laikā tēviņi izdot skaļu, griezīgu skaņu.

Lasīt vairāk

Karaliskais fazāns

Tēviņa astes garums sasniedz 160 cm, kopējais ķermeņa garums- 210 cm. Mātīte 75 cm liela. Daudz laika pavada uz zemes, atpūšas koku lapotnē. Mūsdienās savvaļā palikuši aptuveni 5000 īpatņu, tādēļ suga pieskaitāma retajām sugām. Sastopams karaliskais fazāns ir kalnainajos mežos,Ķīnas Ziemeļu un Vidus rajonos, 300 – 1800 m virs jūras līmeņa.

Lasīt vairāk

Brahma vistiņa

Brahma šķirne ir radīta ASV no ļoti lielām vistām, kuras ieveda no Ķīnas Šanhajas ostas. Brahma vistas šķirne bija galvenā gaļas šķirne ASV no 1850 gadam līdz 1930 gadam. Daži putni bija ļoti lieli: tika piefiksēts, ka 8 Kg svēra gaiļi, bet 6 Kg vistas.

Lasīt vairāk

Zīda vistiņas

Zīda vistiņu šķirne ir ļoti sena, minēta jau XIII gadsimtā. Dekoratīvās pundurvistiņas izceļas ar garām, šaurām, pūkainām spalvām un zili melnu ādas krāsu. Skaistie putni ir mierīgas dabas, tie nelido, jo zīdainās lidspalvas nespēj tos pacelt gaisā. Šīs šķirnes vistas ir labas perētājas un gādīgas cāļumātes, bieži vien tās izmanto fazānu perēšanai. Putni labi pacieš aukstumu.

Lasīt vairāk

Muskuspīles

Muskuspīles savu nosaukumu ieguvušas no īpatnējās muskusa smaržas, ko izdala krokveida ādas izaugumi tēviņiem uz galvas un knābja. Apspalvojums var būt melns, balts vai raibs. Šie putni ir izturīgi un pieticīgi, tostarp arī ļoti kustīgi, droši, viegli pieradināmi, bet diezgan ēdelīgi. Prot sameklēt sev barību arī paši.

Lasīt vairāk

Old English Carrier balodis

Šķirne tika radīta Anglijā, apvienojot ne-Eiropas šķirnes, tai skaitā Persiešu un Bagdādes pasta baložus un powter šķirni. Lielākā daļa no lidojošām baložu šķirnēm, Angļu pasta baloži sākotnēji tika izmantoti ziņojumu pārsūtīšanai.

Lasīt vairāk

Jakobīni

Jakobīņi ir vieni no vecākajām pašmāju baložu šķirnēm pasaulē. Lieliska izstādes šķirne ar salīdzinoši nezināmi izcelsmi. Daži uzskata, ka sākotnējā šķirne nāk no Indijas, bet citi uzskata, ka to dzimtene ir Kipra. Eiropā Jakobīņus ieveda angļu un holandiešu jūrnieki 1550. gadā, kur tie tika laisti caur četriem attīstības posmiem, līdz viņi ieguva mūsdienu izskatu.

Lasīt vairāk

Pāvbaloži

Lielākajā daļā avotu pāvbaložu dzimtene minēta Indija. Senatnē pāvbaloži greznoja Radži pilis. Viņus apjūsmoja, pateicās par viņu skaistumu un pavairoja pāvbaložus kā rokas mājputnus.Eiropā doto šķirni ieveda 16. gadsimtā un pavairoja kā dekorācijas putnus.

Lasīt vairāk

Mandarīnpīles

Savvaļā Mandarīnpīles sastopamas Japānā, Ķīnas ziemeļaustrumos un dievidos, kā arī Krievijas Tālajos austrumos. Tās apdzīvo skuju-lapukoku mežus upju krastos. Mandadīnpīles dzīvo gan uz zemes, gan kokos un ligzdo koku dobumos, kas atrodas tuvu ūdenim. Bieži tās var redzēt sēžot koku zaros, kur tās atgādina mazas krāsainas rotaļlietas.

Lasīt vairāk

SEBRAITS - skaista dekoratīvo pundurvistiņu šķirne

19.gs. sers Džons Saunders Sebraits Lielbritānijā ar selekcijas metodi radīja dekoratīvo vistiņu šķirni, kas tika nosaukta viņa vārdā. Šī šķirne ir viena no vecākajām "īstajām bantam" šķirnēm, kas nozīmē, ka tai nav lidzinieku lielo šķirņu vidū. Pēc šķirnes izveides sers Džons 1810.gadā nodibināja Sebright klubu, kas bija pirmais, kas audzēja un pārdeva šīs šķirnes cāļus.

Lasīt vairāk

Dīķis - dārza skaistuma elements

Bez speciālas atļaujas un projekta veidošanas piemājas dīķa platība var sasniegt 0,1h, lielākam būs nepieciešams izstrādāt projektu un apstiprināt to būvvaldē. Taču arī 0.1h ir liels dīķis, kas prasa lielu platību un nopietnu rakšanu, bet var ierīkot skaistu dīķīti arī nelielā privātmājas darzā, kā dekoratīvu elementu ar skaistām zivīm, kura tilpums ir 3 - 20m3. Šāds dīķa izmērs ir optimāls, ja gribat redzēt zivis visā to krāšņumā, jo lielākā dīķī tās dzīvosies dziļumā un nebūs bieži redzamas.

Lasīt vairāk

Kokosriekstu substrāts

Kokosriekstu substrāts ir labi piemērots papildinājums parastai augsnei. Tas var būt arī augsnes aizstājējs, taču tas pilnībā nenodrošina augam visas nepieciešamās barības vielas. Substrātu var vienādās daļās sajaukt ar dārza augsni un izmantot augu un krūmu mulčēšanai, istabas augu stādīšanai un pārstādīšanai, sīpolpuķu stādīšanai un sēklu sēšanai. Ja tomēr kokosriekstu substrāts tiek lietots kā alternatīva parastai augsnei, ir svarīgi atsevišķi pievienot visas augam nepieciešamās minerālvielas. Ja audzē ar kokosriekstu kūdru, ir ieteicams pievienot organisko mēslojumu vai tādu-, kas lēni sadalās.

Lasīt vairāk

Mēslojums augiem

Mēslojums ar barības vielām apgādā augsni, lai auga saknes attīstītos labāk. Līdz ar to spēcīga sakņu sistēma nodrošina labu auga augšanu, kas savukārt vainagojas ar skaistiem ziediem, garu ziedēšanas laiku un veselīgām lapām. Universālais augu mēslojums piemērots visu augu mēslošanai. Tiek ražoti arī specializēti mēslojumi, kuri piemēroti konkrētiem augiem un šķirnēm.

Lasīt vairāk

Pirmais gads. Cāļi.

Mūsu pirmo gadu var raksturot kā nelielu haosu. Viss tika darīts uzreiz - pirktas olas perēšanai, sūtīti inkubātori no Ķīnas, pirkti cāļi, meistarotas cāļu kastes, vistu mājas un aploki, meklēta piemērotākā barība, malkas šķūnis tika pārbūvēts par vistu kūti, meklēts veterinārārsts, ārstētas pirmās kaites un tā es varētu vēl turpināt un turpināt. Augot putnu skaitam apjautām pirmās kļūdas. Pirmās no tām bija saistītas ar cāļiem un to inkubēšanu.

Lasīt vairāk

Pašlaistošie podi Autopot

Lielbritānijas uzņēmuma „Autopot” pašlaistošie augu podi jau pirms vairākiem gadiem ir veiksmīgi iekarojuši pasaules lauksaimniecības tirgus daļu, pierādot savas labās īpašības praksē. Augu pašlaistīšanas sistēmas visbiežāk izmanto uzņēmumi, lielās augu plantācijās. Šāda sistēma prasa daudz mazāk darba un izejvielu resursu izmantošanu audzēšanas procesā, kā arī palielina ražu. Arī augu uzņēmība pret slimībām un kaitēkļiem ir daudz zemāka, tātad nav nepieciešamības papildus lietot veselībai kaitīgos pesticīdus.

Lasīt vairāk

Pilsētnieks un putni

Viens gads, un mums ir nevis desmit putni , bet jau divi simti! No tiem daļa rudenī atceļoja no Ungārijas. Ja man kāds divus gadus atpakaļ teiktu, ka mēs, īsteni rīdzinieki, dzīvosim laukos un audzēsim vistas, es neticētu, bet tieši tas ir noticis! Mēs dzīvojam laukos un audzējam putnus. Protams, teikt, ka esam putnkopji, tā vārda īstajā nozīmē, mēs vēl nevaram, bet katrā ziņā, uz to nepārtraukti tiecamies.

Lasīt vairāk

Kas ir Hidroponika

Hidroponika ir audzēšanas metode, kurā augi tiek audzēti, pievadot sakņu sistēmai minerālu un mikroelementu barojošu šķīdumu. Izmantojot hidroponiku augus ir iespējams audzēt pilnīgi bez augsnes. Proti, viss augšanas process norisinās tā sauktajos inertajos substrātos – minerālvatē, keramzītā, perlītā un kokosā. Ūdens, kas tiek pievadīts augiem ir barības šķīdums, kas bagātināts ar visiem konkrētajai kultūrai nepieciešamajiem, dabā sastopamajiem, barības elementiem. Dabiskos apstākļos augsne darbojas, kā minerālo barības vielu rezervuārs, bet pati augsne pati par sevi nemaz nav būtiska.

Lasīt vairāk